Mēs visi zinām, ka iesaiņojuma materiāliem pēc drukāšanas ir atšķirīga smakas pakāpe, atkarībā no tintes un drukāšanas metodes sastāva.
Pirmkārt, jāatzīmē, ka uzsvars nav uz to, kāda ir smarža, bet gan uz to, kā iesaiņojums, kas veidots pēc drukāšanas, ietekmē tā satura būtību.
Atlikušo šķīdinātāju un citu smaku saturu uz drukātiem iepakojumiem var objektīvi noteikt ar GC analīzi.
Gāzes hromatogrāfijā pat nelielu daudzumu gāzes var noteikt, šķērsojot atdalīšanas kolonnu un izmērot ar detektoru.
Liesmas jonizācijas detektors (FID) ir galvenais noteikšanas rīks. Detektors ir savienots ar datoru, lai reģistrētu laiku un gāzes daudzumu, kas atstāj atdalīšanas kolonnu.
Brīvos monomērus var identificēt, salīdzinot ar zināmo šķidruma hromatogrāfiju.
Tikmēr katra brīvā monomēra saturu var iegūt, izmērot reģistrēto pīķa laukumu un salīdzinot to ar zināmo tilpumu.
Izpētot nezināmu monomēru gadījumu salocītās kastēs, gāzes hromatogrāfiju parasti izmanto kopā ar masas metodi (MS), lai identificētu nezināmos monomērus ar masas spektrometriju.
Gāzes hromatogrāfijā galvas telpas analīzes metodi parasti izmanto, lai analizētu salocītu kartonu, izmērīto paraugu ievieto parauga flakonā un karsē, lai iztvaikotu analizēto monomēru un ievadītu galvas telpā, kam seko tas pats iepriekš aprakstītais testēšanas process.
Pasta laiks: Apr-12-2023