Mēs visi zinām, ka iepakojuma materiāliem pēc drukāšanas ir atšķirīga smaržas pakāpe atkarībā no tintes sastāva un drukas metodes.
Pirmkārt, jāatzīmē, ka uzsvars netiek likts uz to, kāda ir smarža, bet gan uz to, kā iepakojums, kas veidojas pēc drukāšanas, ietekmē tā satura būtību.
Atlikušo šķīdinātāju un citu smaku saturu uz drukātiem iepakojumiem var objektīvi noteikt ar gāzu hromatogrāfijas analīzi.
Gāzu hromatogrāfijā pat nelielus gāzes daudzumus var noteikt, izlaižot to caur atdalīšanas kolonnu un mērot ar detektoru.
Liesmas jonizācijas detektors (FID) ir galvenais noteikšanas instruments. Detektors ir savienots ar datoru, lai reģistrētu laiku un gāzes daudzumu, kas iziet no atdalīšanas kolonnas.
Brīvos monomērus var identificēt, salīdzinot ar zināmu šķidruma hromatogrāfiju.
Tikmēr katra brīvā monomēra saturu var iegūt, izmērot reģistrēto pīķa laukumu un salīdzinot to ar zināmo tilpumu.
Izmeklējot nezināmu monomēru gadījumu salocītās kartona kastēs, gāzu hromatogrāfiju parasti izmanto kopā ar masas metodi (MS), lai identificētu nezināmos monomērus ar masas spektrometrijas palīdzību.
Gāzu hromatogrāfijā galvas telpas analīzes metodi parasti izmanto, lai analizētu salocītu kartona kasti, izmērīto paraugu ievieto parauga flakonā un karsē, lai iztvaicētu analizēto monomēru un nonāktu galvas telpā, kam seko iepriekš aprakstītais testēšanas process.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 12. aprīlis